2018.gads ir bijis dikti raibs un emocijām pārbagāts. Tādēļ nedaudz ieskatīsimies tajā, kas tajā ir noticis.
1. Lielāko daļu gada pavadīju bez darba - tas gan bija vairāk apzināts lēmums. Pēc pamatīgas izdegšanas vecajā darbā vēlējos vairāk laika veltīt sev Tā nu slinkoju un lutināju sevi bez gala:) Un ticat man - reizēm šāds restarts ir tik ļoti ļoti vajadzīgs.
2. Beidzot satiku draudzeni no Erasmus studiju laikiem. Pēdējo reizi "dzīvajā" redzējāmies 2010.gada agrā pavasarī un katru gadu Ziemassvētku kartiņās solījāmies, ka nākamais gads NOTEIKTI būs tas, kurā beidzot tiksimies. Un pēc 8 gadiem pilnīgi spontāni tas beidzot notika. Kādā aprīļa svētdienas vakarā Facebook sarakstījāmies par vietām, kur varētu teorētiski satikties, otrdien pasūtījām biļetes un piektdienas vakarā satikāmies Barselonā (paldies, ka mums ir WizzAir!). Es lidoju no Latvijas, viņa no Islandes un satiekoties likās, ka neesam nekad šķīrušas. To laikam sauc par īstu draudzību, vai ne?
3. Gada sākumā mani ļoti iepriecināja ziņa, ka mana visu laiku mīļākā grupa Arcade Fire koncertēs Rīgā. Tomēr sanāca tā, ka man nebija jāgaida līdz augustam, lai viņus ieraudzītu, jo tajās dienās, kad viesojos Barselonā, arī Arcade Fire turpat koncertēja. Vēl viena spontāna rīcība un ar draudzeni baudījām koncertu.
4. Uzreiz pēc atgriešanās no Barselonas bija atkal jākravā koferi, jo nolēmām riskēt uz doties ceļojumā uz Horvātiju un Bosniju Hercegovinu ar autobusu. Izvēlējāmies Ozolciems Tūre organizēto ceļojumu un ne mirkli nenoželojām. Protams, garie pārbraucieni ar autobusu ir nogurdinoši, bet viss ir izturams un ceļojums bija tiešām izdevies.
5. Saprotot, ka paliekot Rēzeknē būs sarezģītāk atrast jaunu un labu darbu, pieņēmu lēmumu pārvākties uz Rīgu. Tādēļ gandrīz visa vasara pagāja maršrutā Rēzekne-Rīga braukājot uz darba intervijām. Tam visam pa vidu tomēr paspēju pabaudīt gan jūru, gan Latgales ezerus.
6. Augusta sākumā es beidzot pārvācos uz Rīgu un sāku atkal strādāt. Un te mans laiks pazuda. Jauna vide, jauni cilvēki un superīgi kolēģi - tā es varētu noraksturot savu rudeni.
7. Esot Rīgā es atkal nonācu pie savas mīlās frizierītes Danas. Tikai pie viņas es ļaujos avantūrām, kā reultātā tiku pie super īsiem un super blondiem matiem. Jauna dzīve - jauna frizūra? :)
Ir vēl lietas, kas nav šeit izstāstītas - vairāk vai mazāk privātas, bet galvenā doma ir skaidra - 2018. gads neļāva garlaikoties. Tagad skatīsimies, ko mums nesīs jaunais 2019!
Ko tiešām no savas puses apsolu - vairāk bogošanas. Esmu sapratusi, ka man tiešām pietrūka šī nodarbe, tādēļ šogad Santa saņemās!
No comments:
Post a Comment